Jautājumi par maksātnespēju

Kam piemēro fiziskās personas maksātnespējas procesu?

Fiziskas personas maksātnespējas procesu var ierosināt tāda fiziska persona, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kam ir finansiālas grūtības.

Maksātnespējas likums nosaka, ka fiziskās personas maksātnespējas procesu var ierosināt, ja pastāv kāda no šīm pazīmēm:

  • personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 eiro;
  • sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 eiro.

Ar kādiem izdevumiem jārēķinās, lai procesu uzsāktu?

Maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta vienreizēja iemaksa divu minimālo mēnešalgu (860 eiro) apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā. Depozītu Maksātnespējas administrācija novirza maksātnespējas administratora vienreizējai atlīdzībai.

Valsts nodeva par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā  - 71,14eiro.

Ierobežojumi maksātnespējas procesa uzsākšanai?

Maksātnespējas likums nosaka, ka fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams personai:

  1. kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem;
  2. kura ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā neparedzētiem mērķiem, un par to ir stājies spēkā nolēmums krimināllietā;
  3. kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms šī fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir bijis pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros ir dzēstas saistības;
  4. pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā nolēmums krimināllietā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas.

 

 Kam jābūt norādītam maksātnespējas pieteikumā?

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumā jānorāda:

  1. parādnieka vārds, uzvārds, personas kods un deklarētā dzīvesvieta;
  2. apstākļi, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga izpildīt saistības;
  3. visas termiņā neizpildītās saistības un to summas;
  4. visas saistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā;
  5. visu to saistību kopējā summa, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā;
  6. parādnieka mantas sastāvs, tajā skaitā parādnieka daļa laulāto kopīgajā mantā un citā kopīpašumā;

 

Kas notiek pēc maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā?

Ja maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz parādnieks kopā ar savu laulāto vai ar personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, tad šī panta pirmajā daļā minēto informāciju norāda par katru iesniedzēju atsevišķi.


Ko nozīmē fiziskas personas maksātnespējas procesa pasludināšana?

Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata septiņu dienu laikā no tās ierosināšanas dienas. Pasludinot fiziskās personas maksātnespējas procesu, tiesa iecels arī maksātnespējas administratoru.

Kad tiesa pasludina maksātnespējas procesu, tad tas automātiski aptur tiesvedību pret parādnieku. Tas nozīmē to, ka tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.

Tāpat tiek apturēts arī parāda pieaugums. Parādniekam apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), kā arī nokavējuma naudas pieaugums.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa rezultātā parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators. Tāpat parādniekam vairs nav tiesības bez administratora piekrišanas biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu.

Parādniekam pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

Kas notiek pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas?

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa iecels atbildīgo maksātnespējas administratoru un parādniekam piemēros secīgi bankrota un saistību dzēšanas procedūras.

Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.

 

Kādi ir parādnieka pienākumi bankrota procedūras laikā?

Parādniekam ir pienākums:

1) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas nodot administratoram savus naudas līdzekļus;
2) glabāt un pārvaldīt savu mantu kā krietnam un rūpīgam saimniekam;
3) sagatavot saistību dzēšanas plānu;
4) sniegt administratoram maksātnespējas procesa norisei nepieciešamās ziņas;
5) segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas;
6) pēc administratora pieprasījuma nodot administratora pārvaldījumā savu mantu, izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, un Maksātnespējas likuma 140.panta 2.punktā minēto mantu (kas būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai), kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu.

Kas pārdod un kad pārdod parādnieka mantu?

Parādnieka mantas pārdošanu nodrošina administrators, ievērojot mantas pārdošanas plānu. Administrators uzsāk mantas pārdošanu ne agrāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

 

Vai fiziskās personas maksātnespējas procesā ir iespējams saglabāt mājokli parādnieka īpašumā?

Nodrošinātais kreditors un parādnieks var noslēgt vienošanos par to, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram. Tādā gadījumā fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā nodrošinātajam kreditoram tiek veikts maksājums, kas nepārsniedz summu, kura būtu maksājama parādniekam, īrējot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā. Ja parādniekam pēc bankrota procedūras pabeigšanas tiek piemērota saistību dzēšanas procedūra, minētā vienošanās paliek spēkā un nodrošinātais kreditors saistību dzēšanas procedūras laikā saņem maksājumus, kas nav lielāki par summu, kura būtu maksājama parādniekam, īrējot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā.

Nodrošinātais kreditors ir tiesīgs atkāpties no noslēgtās vienošanās un lūgt par nodrošinājumu kalpojošās parādnieka mantas pārdošanu, ja netiek veikti vienošanās nosacījumos paredzētie maksājumi.

Kas notiek pēc bankrota procedūras?  

Pēc bankrota procedūras pabeigšanas seko saistību dzešanas procedūra.

Vai pastāv saistību dzēšanas procedūras ierobežojumi?

Saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc šādos gadījumos:

1) parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;

2) parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;

3) parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.

Kas ir fiziskās personas saistību dzēšanas plāns?

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāns ir dokuments, kas tiek iesniegts apstiprināšanai tiesā un kur parādnieks norāda:

1) kreditorus, kas savus prasījumus pret parādnieku iesnieguši Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā un kuru prasījumi nav tikuši apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī šādu kreditoru prasījumu apmēru;

2) saistību dzēšanas plāna darbības termiņu;

3) parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru;

4) parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru, lai segtu parādnieka uzturēšanas izmaksas;

5) parādnieka ienākumu apmēru, kas nepieciešams viņa mājokļa īrei vai lietojuma procentu maksājumiem nodrošinātajam kreditoram, ja parādnieks ir vienojies ar viņu par vienīgā mājokļa saglabāšanu;

6) parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru, kas tiks novirzīts saistību dzēšanas plāna izpildei;

7) kreditoriem izmaksājamās summas apmēru un izmaksas grafiku saistību dzēšanas procedūrā.

Cik ilgā laika periodā fiziskā persona var dzēst savas saistības?

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā.

Ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību dzēšanas plāna termiņš ir seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību dzēšanas plāna termiņu nosaka šādi:

1) viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;

2) viens gads un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī. Saistību dzēšanas plāna termiņu šajā gadījumā nosaka šādi:

1) viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 euro;

2) divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 euro līdz 150 000 euro;

3) trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 150 000 euro.

Vai fiziskās personas saistību dzēšanas plāns ir apstiprināms tiesā?

Parādnieks iesniedz fiziskās personas saistību dzēšanas plānu apstiprināšanai tiesā. Pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi šo plānu, parādnieks nosūta to visiem kreditoriem, kas iekļauti šajā plānā, kā arī iestādei, kas ir atbildīga par maksātnespējas reģistra kārtošanu (Uzņēmumu reģistram).

Kādas ir saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas sekas?

Līdz ar tiesas lēmumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu:

1) parādniekam atjaunojas tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

2) parādniekam saglabājas aizliegums bez administratora piekrišanas slēgt tādus darījumus attiecībā uz savu mantu, kuru summa pārsniedz divas minimālās mēnešalgas.

Kādi ir parādnieka pienākumi un kādas tiesības saistību dzēšanas procedūras laikā?

Parādniekam ir šādi pienākumi:

1) pildīt fiziskās personas saistību dzēšanas plānu;

2) gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus;

3) pēc administratora pieprasījuma sniegt informāciju par fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildi;

4) segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

Parādniekam ir šādas tiesības:

1) paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas;

2) paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai;

3) lūgt administratoram juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu                    (ja nepieciešams, izstrādāt arī fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus).

Vai saistību dzēšanas procedūru var izbeigt, neatbrīvojot parādnieku no parādsaistībām?

Jā, parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās darbības. Ja saistību dzēšanas procedūra tiek izbeigta, neatbrīvojot parādnieku no saistībām, kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, bet apturētā tiesvedība un spriedumu izpildu lietvedība tiek atjaunota.