Izlīgums

Izlīgums var izpausties kā prasījumu summas samazināšana, atteikšanās no līgumsoda vai procentiem, arī nokavējuma naudas, vai līgumsoda un procentiem vai arī kā to samazināšana vai kā saistību izpildes termiņa atlikšana.

Tiesisko attiecību ārpus tiesas viens no risinājuma veidiem ir izlīguma noslēgšana ne tikai pirms lietas izskatīšanas tiesā, bet arī izlīguma noslēgšana lietas izskatīšanas laikā tiesā.

Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot likumā paredzētos gadījumus”.  Izlīguma noslēgšanu likums nepieļauj sekojošos gadījumos:

1) strīdos, kas saistīti ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistros;

2) strīdos, kas saistīti ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu mantiskajām tiesībām;

3) strīdos par nekustamo īpašumu, ja dalībnieku vidū ir personas, kuru tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā vai valdījumā ir likumā noteiktajā kārtībā ierobežotas;

4) ja izlīguma noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

 

Likumā uzskatītie gadījumi ir izsmeļoši, t.i. izlīgums nav pieļaujams tikai par likumā uzskaitītajiem gadījumiem, bet visos pārējos gadījumos personas ir tiesīgas slēgt izlīgumu.

Izlīgums pusēm ir jāslēdz rakstveidā un ir jāiesniedz apstiprināšanai tiesai, un izlīgumā ir jānorāda strīdus priekšmets un katras puses saistības ko tā labprātīgi ir uzņēmusies izpildīt. Tiesas apstiprinātais izlīgums, ja puses to labprātīgi nepilda, ir izpildāms tāpat kā spriedums, t.i. uz apstiprinātā izlīguma pamata var izņemt izpildu rakstu un nodot to piespiedu izpildei.

Tiesas apstiprinātajam izlīgumam ir juridiskas sekas, ka tiesvedība lietā tiek izbeigta un līdz ar to atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.